Kas ir spirulīna?

Spirulīna ir zaļa jūraszāle, kas pirms ēšanas nav jāapstrādā, tāpēc tiek saglabāta visa tās uzturvērtība.

Šīs jūraszāles visu labo īpašību dēļ tās ir ēduši jau inki.

Spirulīna dabiski aug tropiskajos ezeros, kuri ir piesātināti ar organiskām vielām un kuros ir daudz nātrija hidrogēnkarbonāta, turklāt šādas vides augstā temperatūra veicina šūnu vairošanos.

Pirms dažiem gadiem sākās īsts spirulīnas bums – pieprasījums pēc tās palielinājās tik ļoti, ka tās audzēšanai tika izveidoti mākslīgas audzēšanas lauki. Spirulīnas audzēšanas lauki atrodas arī Eiropā.

Pirms dažiem gadiem sākās īsts spirulīnas bums – pieprasījums pēc tās palielinājās tik ļoti, ka tās audzēšanai tika izveidoti mākslīgas audzēšanas lauki. Spirulīnas audzēšanas lauki atrodas arī Francijā.

Ko satur spirulīna?

Spirulīnas sastāvā galvenokārt ir olbaltumvielas, tomēr tā satur arī ogļhidrātus un dažus lipīdus (taukvielas), kas galvenokārt ir omega 6 taukskābju formā.

Spirulīna satur arī daudz vitamīnu – A, B, D, E un K – un daudzas minerālvielas.
Vēl tā satur kalciju, dzelzi un magniju.
10 g spirulīnas apmierina cilvēka dienas vajadzības pēc dzelzs.

Kuros pārtikas produktos ir pieejama spirulīna?

Spirulīnu kā uztura bagātinātāju ir iespējams lietot tablešu, kapsulu, pulvera vai pārslu formā, pievienojot citiem ēdieniem.
Spirulīna tiek pievienota aizvien lielākam skaitam produktu, piemēram, makaroniem, un, protams, arī graudaugu batoniņiem, piemēram, Pulsaar ar uzturvielām īpaši bagātajiem batoniņiem.

Kā tā ietekmē organismu?

Sasniegumi sportā

Spirulīnas papilddevas ļauj pastiprināt lipīdu oksidēšanos izturības sporta nodarbību laikā. Tas nozīmē, ka organisms enerģijas ražošanai izmanto vairāk lipīdu un mazāk ogļhidrātu nekā parasti. Tas organismam ļauj taupīt glikogēnu (ogļhidrātu rezerves), tāpēc sportists ilgāk spēj izturēt intensīvu slodzi.

Dažos pētījumos ir novērots, ka spirulīnas lietošana ietekmē nervu sistēmu, un tas nozīmē, ka ilgstošas intensīvas slodzes laikā spirulīna aizsargā pret nespēka signālu pārraidi nervu sistēmā, tā vājinot noguruma sajūtu.

Tādējādi spirulīna palīdz vairot izturību un pretestības spēju, un tas savukārt uzlabo kopējos sasniegumus.

Antioksidanti

Spirulīna satur daudz antioksidantu, tādēļ, tāpat kā citi šāda veida produkti, tā mazina oksidatīvo stresu.

Oksidatīvais stress vides faktoru un dzīvesveida dēļ apdraud šūnas, un tas var izraisīt dažas slimības vai pāragru novecošanos.

Tādēļ, lai saglabātu veselību, ir svarīgi lietot antioksidantus saturošus pārtikas produktus.

Imūnsistēma

Spirulīna var labvēlīgi ietekmēt imūnsistēmu.
Būtībā šo organisma funkciju labvēlīgi ietekmē dažas spirulīnas aktīvās vielas. Kad imūnsistēma tā tiek stimulēta, organisms var labāk atbilstoši reaģēt uz noteiktām slimībām.

Turklāt sportistiem pēc ilgstošas intensīvas slodzes (maratona, šķēršļu skrējiena, triatlona u. c.) ir novājināta imūnsistēma, t. i., kļūst vieglāk saslimt.
Pētījumā ir novērots, ka sportistiem spirulīnas lietošana spēcina imūnsistēmu un var ierobežot infekcijas, kuru iemesls ir kādas imūnsistēmas funkcijas deficīts.
Visbeidzot, spirulīna var novērst imūnfunkciju vājināšanos pēc ilgstoša un intensīva treniņa.

Atsauces

  • Ngo-Matip ME and al. (2015) Impact of daily supplementation of Spirulina platensis on the immune system of naïve HIV-1 patients in Cameroon: a 12-months single blind, randomized, multicenter trial. Nutrition Journal.
  • Zhu HZ. and al. (2018) [Protective effects of spirulina on hippocampal injury in exercise-fatigue mice and its mechanism]. Chinese Journal of applied physiology.
  • Kalafati M. and al. (2010) Ergogenic and antioxidant effects of spirulina supplementation in humans. Medicine and science in sport and exercise.
  • Artur Jusckiewiecz and al. (2018) An attempt to induce an immunomodulatory effect in rowers with spirulina extract. Journal international society of sports nutrition.

Atstāj komentāru