Ogļhidrāti

Ieteikumi

Ogļhidrāti ir mūsu uztura galvenās makrouzturvielas, un to daudzumam ikdienā uzņemamajā pārtikā jāveido 40–55 %.
Vēlams, lai vismaz 60 % no uzņemtajiem ogļhidrātiem būtu dabiskas izcelsmes un lai rūpnieciskas izcelsmes ogļhidrātu apstrādātos pārtikas produktos nebūtu vairāk par 40 %.

Ogļhidrātu veidi

Ir dažādi ogļhidrāti:

• monosaharīdi (piemēram, glikoze, fruktoze un galaktoze), kas tiek saukti arī par vienkāršajiem cukuriem;
• disaharīdi (piemēram, saharoze un laktoze), kas tiek saukti arī par vienkāršajiem cukuriem;
• polisaharīdi (piemēram, ciete, glikogēns un celuloze), kas tiek saukti arī par saliktajiem cukuriem.

Gremošanas sistēmā visi ogļhidrāti pārvēršas par monosaharīdiem, lai tie varētu uzsūkties organismā. Ar uzturu mēs galvenokārt saņemam divu veidu ogļhidrātus – saharozi un cieti.
Ogļhidrāti ir neaizstājamas makrouzturvielas, tomēr atšķirībā no dažām citām vielām, piemēram, lipīdiem un olbaltumvielām, ne vienkāršie, ne saliktie cukuri nav uzskatāmi par mūsu organismam “neaizstājamiem”.

Kā ir ar šķiedrvielām?

Šķiedrvielas ir saliktie ogļhidrāti, ko cilvēka organisms nespēj uzsūkt.
Ir šķīstošās šķiedrvielas, kas atvieglo dažu atkritumvielu izvadīšanu no zarnu trakta. Šādas šķiedrvielas satur citrusaugļi, pākšaugi un auzu klijas.
Savukārt nešķīstošajām šķiedrvielām ir raksturīga izteikta uzbriešanas spēja, tādēļ tās visai efektīvi rada sāta sajūtu, kā arī paātrina zarnu trakta satura kustību.
Nešķīstošās šķiedrvielas satur daudzi augļi un dārzeņi, kā arī graudaugi.

Kāds ir ogļhidrātu uzdevums?

Ogļhidrāti cilvēka organismam dod enerģiju.
80–90 % ogļhidrātu nodrošinātās enerģijas tiek iegūti no organisma uzsūktās glikozes. Glikoze ir visu organisma šūnu enerģijas avots, bet nervu šūnām acu lēcu kristāliņiem – pat vienīgais enerģijas avots.
Tas nozīmē, ka ogļhidrāti ir ļoti svarīgi, lai organisms saņemtu enerģiju visas dienas garumā, tādēļ nešauboties lietojiet tos katrā ēdienreizē.